Pats Maestro nosaucis Viktoru Lapčenoku par visu laiku izcilāko latviešu estrādes solistu un skaistākās balss īpašnieku. Atziņa neskaitāmas reizes atkārtota gan intervijās, gan grāmatās – vai nav par daudz? Un tomēr patīkami, nosaka dziedātājs. Skanot viņam labi arī uz 80 gadu sliekšņa, ka tikai neesot jau vecākais estrādes mākslinieks Latvijā, kas joprojām koncertē.

Lai nu katram spožam talantam tā paveiktos kā savulaik Viktoram Lapčenokam. Kad bija vēl rūpnīcas “Alfa” strādnieks, kas uzdziedāja vien fabrikas ansamblī duetā ar māsas Annas draudzeni Hildu un dažas dziesmas kultūras nama “Oktobris” deju vakaros “Tiem, kam pāri 30”, kādu dienu atskanējis tālruņa zvans. “Te Raimonds Pauls…” Gribot paklausīties, kā viņš dzied un strinkšķinot ģitārīti. 

Jau tolaik Maestro, kuru gan tautā tā vēl nesauca, vārdam bija spēks. Tomēr vienu brīdi Viktoram šķitis, ka kāds izjoko.

Un tā pirms 55 gadiem viņa dzīve apmeta tādu kūleni, par kādu ikviens jaunais mākslinieks varētu tikai sapņot. Fabrikas strādnieka dzīve un pašdarbnieku ansamblis palika aiz muguras. Vispirms viņš kļuva par Rīgas estrādes orķestra štata solistu, kas drīz vien turpinājās spožā radošajā uzplaukumā Raimonda Paula ansamblī “Modo”. Priekšā – profesionālā skatuve, popularitāte un privātā dzīve ar virsotnēm un ielejām, izdziedātām 400 dziesmām, neskaitāmiem koncertiem, tautas mīlestību ar ziedu kalniem, arī vairākām laulībām, četrām atvasēm, kas sakuplojušas sešos mazbērnos. Un atziņu – par laimes sajūtu.

Kā jūtas skaistākā balss latviešu estrādē? Līdz ar vecumu tās mēdz mainīties, piesmakt, trīcēt, vai esat izredzētais arī šajā ziņā?

Man liekas, ka tagad esmu viens no vecākajiem estrādes dziedātājiem. Operniekus neskaitu, tie ir cita šlaka – ar akadēmisko skolu. Atceros, Kārlis Zariņš operā vēl dziedāja pāri par 80 gadiem! Man nav nekādas skolas. Kā jaunībā skanēja, neskan nevienam, ja nu vienīgi Pavaroti (operdziedātājs Lučāno Pavaroti).

Vai diapazons tāds pats kā senāk?